Hidroksihlorokvīns

Hidroksihlorokvīns ir sintētisks slimību modificējošs antireimatisks medikaments (sSMARM), kas pieder pretmalārijas līdzekļu grupai. Medikamentam raksturīga strauja šizonticīdiska jeb pretmalārijas darbība, gan gametocīdiska darbība. Hidroksihlorokvīns organismā kavē antigēna prezentāciju un imūnās atbildes reakcijas aktivāciju. Tas kavē fosfolipāzi A2 un fosfolipāzi C, stabilizē lizosomu membrānas, samazina estrogēnu veidošanos, piemīt hipoglikēmisks, pretmikrobu un pret-trombu efekts, antioksidanta īpašības, tas samazina cirkulējošo imūnkompleksu veidošanos.

‍Hidroksihlorokvīna lietošanas indikācijas: reimatoīdais artrīts, juvenils idiopātisks artrīts, sistēmiskā sarkanā vilkēde, diskveida sarkanā vilkēde, jaukta sistēmas saistaudu slimība, ultravioleto staru izraisīti vai pastiprināti ādas bojājumi, antifosfolipīdu sindroms, vaskulīti, Šēgrena sindroms, sarkoidoze.

‍Lietošanas forma un veids: tablešu veidā perorāli katru dienu ēšanas laikā.

‍Lietošanas devas: maksimālā deva ir 5 mg/kg dienā vienā līdz divās lietošanas reizēs (parasti lietošanas deva ir 100 mg līdz 400 mg, kas atkarīgs no ķermeņa masas un slimības aktivitātes).

‍Darbības efekts: sākas pakāpeniski 6 – 12 nedēļu laikā pēc terapijas uzsākšanas, bet maksimālais efekts parādās terapijas 6 mēnešu laikā.

‍Kādas pārbaudes jāveic pirms terapijas uzsākšanas un terapijas laikā: pirms terapijas uzsākšanas un ik 3-4 mēnešus terapijas laikā ir jānosaka pilna asins aina ar leikocitāro formulu, aknu un nieru funkcijas rādītāji, urīna analīze. Pirms hidroksihlorokvīna terapijas uzsākšanas jāveic fundoskopija, redzes asuma, centrālā redzes lauka un krāsu redzes pārbaude. Turpmāk šie izmeklējumi jāveic reizi gadā vai nepieciešamības gadījumā ātrāk. Tīklenes bojājuma risks ir atkarīgs no hidroksihlorokvīna devas. Ja diennakts deva nepārsniedz 5 mg/kg, tad tīklenes bojājuma risks ir zems. Ja attīstās redzes traucējumi (asums, krāsu redze), tad medikamenta lietošana nekavējoties jāpārtrauc un pacients jānovēro. Redzes traucējumi var progresēt arī pēc medikamenta pārtraukšanas.  

‍Piesardzības aspekti: medikaments ir piesardzīgi jālieto pacientiem ar aknu un/vai nieru funkcijas traucējumiem, šajos gadījumos deva ir jāpielāgo. Hidroksihlorokvīnu nedrīkst lietot pacienti ar makulas slimībām. Vadot transportlīzekli un apkalpojot mehānismus, jāņem vērā, ka hidroksihlorokvīns var radīt redzes akomodācijas traucējumus.  

‍Ko darīt infekcijas slimības gadījumā? Medikamenta lietošana jāizvērtē individuāli.

‍Iespējamās nevēlamās blakusparādības: reti iespējama retinopātijas, pigmentācijas pārmaiņu un redzes lauka defektu attīstība. Tāpat reti var attīstīties ekstremitāšu proksimālo muskuļu miopātija ar nespēku šajās muskuļu grupās un kardiomiopātiju, kas parasti izzūd pēc terapijas pārtraukšanas, reibonis, vertigo, troksnis ausīs, galvasāpes, nervozitāte un emocionāla labilitāte. Bieži iespējama slikta dūša, caureja, anoreksija, sāpes vēderā, kas izzūd, pārtraucot terapiju. Hidroksihlorokvīna lietošana var izraisīt porfirijas un psoriāzes paasinājumu, kā arī pastiprinātu jutību pret sauli, kādēļ jālieto saules aizsargkrēmi. Pakāpeniska devas palielināšana mazina nevēlamo blakusparādību attīstības biežumu.

‍Grūtniecības un laktācijas periods, fertilitāte: par grūtniecības plānošanu vienmēr savlaicīgi jāinformē ārsts. Hidroksihlorokvīnu var turpināt lietot sievietes ar reimatiskām slimībām (minētas iepriekš), kuras plāno grūtniecību. Sievietēm ar sistēmisko sarkano vilkēdi ar vai bez nefrīta un kuras lieto hidroksihlorokvīnu, plānojot grūtniecību un grūtniecības laikā, jāturpina tā lietošana. Medikamenta lietošanas pārtraukšanu var apsvērt stabiliem pacientiem ar 6 mēnešus ilgu neaktīvu slimību.Laktācijas periods: hidroksihlorokvīns nelielā daudzumā izdalās mātes pienā, tādēļ tā lietošana jāizvērtē individuāli. Lietojot hidroksihlorohīnu zīdīšanas periodā, jāievēro piesardzība. Tomēr tiek uzskatīts, ka hidroksihlorokvīna lietošana šajā periodā pacientēm ar autoimūnām vai reimatiskām slimībām ir droša.Pieejamie dati nav parādījuši, ka hidroksihlorokvīns nelabvēlīgi ietekmē vīrieša auglību vai palielina nelabvēlīgu grūtniecības iznākumu risku. Hidroksihlorokvīnu var lietot vīrieši ar reimatiskām slimībām (minētas iepriekš), kuri plāno kļūt par bērna tēvu.

‍Mijiedarbība ar citām zālēm: hidroksihlorokvīna kombinācija ar androgēna vai cukura diabēta terapiju var pastiprināt hipoglikēmisko efektu. Medikamentu nedrīkst lietot kombinācijā ar citiem pretmalārijas līdzekļiem, tas piesardzīgi jālieto kopā ar medikamentiem, kas ietekmē Q-T intervālu (ko novērtē elektrokardiogrammā).Hidroksihlorokvīna terapijas laikā būtisku vakcinācijas ierobežojumu nav, tomēr piesardzīgi ar dzīvu vakcīnu veikšanu.

‍Diētas ierobežojumi: netiek rekomendēta alkohola lietošana, jo var pieaugt aknu bojājuma attīstības risks.

Atsauces

1. www.uptodate.com
2. I.Buliņa, J.Zepa Zāļu lietošanas aspekti pacientiem ar autoimūniem un hroniskiem iekaisuma artrītiem. 21.- 23.lpp.
3. Nirk EL, Reggiori F, Mauthe M. Hydroxychloroquine in rheumatic autoimmune disorders and beyond. EMBO Mol Med. 2020;12(8):e12476. doi:10.15252/emmm.202012476