Sistēmas sarkanā vilkēde, antifosfolipīdu sindroms un grūtniecība

Sistēmisā sarkanā vilkēde ir autoimūna saslimšana, kuras gadījumā veidojas antivielas pret paša organisma šūnām. Tā var skart nieres, sirdi, locītavas, smadzenes un citas orgānu sistēmas.
‍
Antifosfolipīdu sindroms ir autoimūna saslimšana, kuras gadījumā ir palielināts risks veidoties asins recekļiem (trombiem), kas var atrauties un nosprostot dzīvībai svarīgus orgānus. Šī sindroma pacientiem ir lielāks risks infarktam, insultam, dziļo vēnu trombozei. Grūtniecības gadījumā var būt lielāks risks spontāniem abortiem, augļa nāvei, priekšlaicīgām dzemdībām.

Antifosfolipīdu sindroms var pievienoties sistēmiskai sarkanajai vilkēdei vai citām autoimūnām slimībām.

Ja Tev ir sistēmskā sarkanā vilkēde, būtiski noskaidrot, vai Tev ir arī antifosfolipīdu sindroms, jo tas ietekmē, kādas kontracepcijas metodes drīksti lietot.

Pārrunā ar savu reimatologu un ginekologu slimības aktivitātes līmeni, no tā arī ir atkarīgs, kuras kontracepcijas metodes drīksti lietot.

Neaizmirsti brīdināt ginekologu par savu reimatisko saslimšanu un izstāstīt par visiem medikamentiem, kurus lieto. Tāpat noteikti izstāsti reimatologam par kontracepciju, kuru lieto un informē reimatologu, ja maini kontracepcijas metodi.

Lielākajai daļai sieviešu, kurām ir sistēmskā sarkanā vilkēde (lupus) un/vai antifosfolipīdu sindroms VAR iestāties grūtniecība un tā var noritēt veiksmīgi, īpaši tad, ja sistēmiskās sarkanās vilkēdes process ir remisijā vai slimībai ir zema slimības aktivitāte.

Vairākas kontracepcijas metodes var lietot arī sievietes, kurām ir sistēmiskā sarkanā vilkēde un/vai antifosfolipīdu sindroms. Metožu klāsts ir liels! Ginekologs var palīdzēt Tev piemeklēt labāko risinājumu.

Sievietēm ar sistēmisko sarkano vilkēdi un/vai antifosfolipīdu sindromu noteikti nav ieteicams lietot nedrošas kontracepcijas metodes! Tā kā šīm pacientēm ir augsts sarežģījumu risks grūtniecības laikā, viņas bieži lieto dažādu medikamentu kombinācijas, grūtniecība ir rūpīgi jāplāno.

Lai būtu vislielākā iespēja, ka grūtniecība norit veiksmīgi, vēlams, lai vismaz 3 – 6 mēnešus pirms tās reimatiskā saslimšana būtu labi kontrolēta (tas ir – pēc iespējas mazāk sūdzību). Grūtniecības plānošana arī ļaus laicīgi nomainīt medikamentus uz tādiem, kurus drīkst lietot grūtniecības laikā un pirms tās.

Neplāno grūtniecību, ja sistēmiaskā sarkanā vilkēde ir vidēji augstā vai augstā slimības aktivitātē.

Ir medikamenti, kuru lietošanas laikā grūtniecību nedrīkst plānot, jo tie var kaitēt bērniņam. Medikamenti, kuru lietošanas laikā grūtniecību nedrīkst plānot: 
‍

1. Mikofenolāta mofetils (īpaši bīstams medikaments) – ieteicams lietot divas efektīvas metodes kopā;
   
2. Metotreksāts (Ebetrex®; Nordimet®; Metex®; Jylamvo®);
   
3. Talidomīds;
   
4. Ciklofosfamīds (Endoxan®);
   
5. Leflunomīds (Arava®; Leflunomide®);
   
6. Rituksimabs (Rixathon)
   
7. Belimumabs (Benlysta)
   

Noteikti lieto prezervatīvus, ja ir iespēja, ka vari inficēties ar seksuāli transmisīvām infekcijām (STI)! Diemžēl daudziem cilvēkiem, kas slimo ar STI var nebūt nekādas jūtamas sūdzības, bet nākotnē tās var izraisīt neauglību, nopietnus iekaisumus iekšējos dzimumorgānos. Jo īpaši tas ir svarīgi, ja lieto medikamentus, kas nomāc imūnsistēmu (piemēram, steroīdus, metotreksātu (MTX), bioloģiskos preparātus u.c.).

Kombinētā hormonālā kontracepcija palielina trombu veidošanās risku, tādēļ to nedrīkst lietot sievietes, kurām ir vidēja vai smaga sistēmas sarkanās vilkēdes gaita un sievietes, kurām ir antifosfolipīdu sindroms.

Lai arī sievietes ar zemu sistēmas sarkanās vilkēdes aktivitāti (vieglu slimības gaitu) drīkst lietot kombinētās kontracepcijas tabletes un vaginālo riņķi, kombinētā hormonālā plākstera lietošana rada augstāku estrogēnu koncentrāciju asinīs, tādēļ ir bažas, ka to lietošana sistēmiskās sarkanās vilkēdes pacientēm vairāk palielina trombožu risku un paasinājuma risku kā citi kombinētās hormonālās kontracepcijas veidi (tabletes un plāksteris).

Atsauces

1. Andreoli, L. et al. (2017) ‘EULAR recommendations for women’s health and the management of family planning, assisted reproduction, pregnancy and menopause in patients with systemic lupus erythematosus and/or antiphospholipid syndrome’, Annals of the Rheumatic Diseases. BMJ Publishing Group, 76(3), pp. 476–485. doi: 10.1136/annrheumdis-2016-209770.
   
2. Sammaritano, L. R. et al. (2020) ‘2020 American College of Rheumatology Guideline for the Management of Reproductive Health in Rheumatic and Musculoskeletal Diseases’, Arthritis & Rheumatology, 72(4), pp. 529–556. doi: 10.1002/acr.24130.
   
   Apskatīt PDF